Kā gūt maksimālo pelņu no izaudzētajiem graudiem?

Graudu pieprasījums vietējā tirgū un pasaulē, graudu raža citviet pasaulē, to pārdošanas laiks – tie ir tikai daži no faktoriem, kas ietekmē graudu cenu. Tomēr naudas apjomu, kas pēc pārdošanas darījuma noslēgšanas galu galā ieripo zemnieka maciņā, nosaka pārdomāta graudu realizācijas stratēģija. Lai iegūtu maksimālo peļņu par izaudzēto labību, lauksaimniekam mērķtiecīgi jāpēta ne vien graudu cenas ilgtermiņā, bet arī jāplāno labākais pārdošanas brīdis, kā arī jāizsver, vai labas cenas brīdī atmaksājas pārdot visu ražu uzreiz.

Plānveidīga ražas pārdošana

Vērtējot dažādas graudu pārdošanas stratēģijas, vērojams, ka ilgtermiņā lielāku peļņu gūst tie lauksaimnieki, kuri konkrētā gada ražu sadala vairākās daļās un realizē vairākos piegājienos, nevis labas cenas brīdī – visu uzreiz. Piemēram, graudu ražu pēc novākšanas sadalot vairākās daļās, pirmā tiek realizēta drīz pēc novākšanas, savukārt pēdējā daļa – nākamā gada vēlā pavasarī vai vasarā. Katrā no plānotajiem graudu realizācijas termiņiem svarīgi pētīt graudu cenu svārstības, lai gūtu maksimālo peļņu. Realizējot graudu krājumus vairākās reizēs, lauksaimnieks var būt drošs, ka graudu pārdošanas cena būs līdzīga gada vidējai konkrētās graudu kultūras cenai. Turpretī visu ražu realizējot vienā reizē, kad cena šķietami sasniedz maksimumu, lauksaimnieks ir pakļauts lielākam riskam – dažkārt tas atmaksājas, taču ilgtermiņā, vairāku gadu griezumā, nozīmē nestabilitāti un var radīt zaudējumus. Arī “Agerona” veiktie aprēķini rāda, ka labāko peļņu gūst tie lauksaimnieki, kuri graudu krājumus tirgo periodiski – katru mēnesi vai katru otro mēnesi.

Graudu cenu svārstības ilgtermiņā

Graudu tirgū orientēties palīdz cenu izpēte ne tikai konkrētā nedēļā vai mēnesī, bet ilgākā laika posmā. Mūsu ieteikums: pētīt graudu cenu augstākos un zemākos punktus piecus gadu ilgā periodā. Tas palīdz objektīvi vērtēt, vai tirgū piedāvātā graudu cena ir laba vai nedaudz jānogaida. Piemēram, kviešu cena pēdējos gados bijusi no 180 eiro par tonnu līdz pat 420 eiro par tonnu. Šī brīža cenai svārstoties ap 190-220 eiro par tonnu, nav sasniegts nedz augstākais, nedz zemākais punkts, taču kopumā cena ir augstāka par pēdējās piecgades vidējo rādītāju. Tas nozīmē - cena ir laba, un šis ir īstais brīdis, kad kādu ražas daļu realizēt.

Rapša īpatnības - prognozētais apjoms pret reālo

Dažkārt, lai gūtu labu peļņu no saražotās produkcijas, svarīgi ir arī laikus  slēgt vienošanos ar uzpircēju. Tomēr daudzi zemnieki kavējas īstenot cenu slēgšanas procedūru līdz pat vēlam pavasarim, līdz neierauga, kā rapsis pārziemojos. Liela sala un kailsala apstākļos rapsis var aiziet bojā, tāpēc ir saprotama zemnieku nevēlēšanās pārāk agri uzņemties saistības par rapša piegādes līguma izpildi. Lai no šādas situācijas izvairītos, taču vienošanās tiktu noslēgta laikus, risinājums ir minimāli plānotās rapša ražas sadale četrās daļās. Ja pavasarī redzams, ka rapsis ir pārziemojis labi un cena svārstās ap vidējo rādītāju vai nedaudz virs tā, var veikt cenas fiksēšanas procedūru vienai ceturtdaļai no plānotās ražas. Piemēram, ja plānotais minimālais apjoms ir aptuveni divas tonnas no hektāra, var fiksēt pustonnu no hektāra. Pēcāk, kad sākas rapša ziedēšana, un iespējamas precīzākas ražas prognozes, vēl vienas rapšu ražas daļas cenas fiksēšanas procedūru var veikt ap Jāņiem, bet trešās daļas – rudenī, kad iespējama objektīva mitruma līmeņa, kulšanas apstākļu prognožu un ražas gatavības izvērtēšana. Atlikusī jeb ceturtā daļa ražas, ja tā izrādās īpaši laba, ir tā, ar kuras realizāciju var nogaidīt, lūkojoties pēc labākās biržas cenas, formulas vai apmaksas termiņu nosacījumiem. Rapša piegāžu plānošana šajā gadījumā ir svarīga ne tikai lauksaimniekam pašam, bet arī uzpircējiem un rapša pārstrādes rūpnīcām, plānojot ražošanas jaudu, naudas plūsmu un loģistiku. Arī šo faktoru  gudra plānošana, var pozitīvi ietekmēt to naudas apjomu, kas galu galā nonāk pie zemnieka.

Piemērota līguma ar uzpircēju izvēle

Ņemot vērā rapša realizācijas īpatnības, Agerona lauksaimniekiem piedāvā četras dažādas līguma iespējas:

• 1. Līgums, kurā fiksēta konkrēta rapšu uzpirkšanas cena. Šāda veida līgums zemnieku saimniecībai garantē stabilitāti – realizēt produkciju par  konkrētu cenu.
• 2. Līgums, kurā rapša uzpirkšanas cenu veido biržas cena un formula. Tādējādi zemnieks par produkciju saņem konkrētu pamatsummu, bet vēlāk, sekojot rapša cenu izmaiņām biržā, nosaka brīdi, kad realizē rapsi, un šajā brīdī saņem atlikušo apmaksas daļu par savu preci. Šādā līguma rapšu realizācijas gala cena var tikt noteikta pat 6-7 mēnešus pēc realizācijas.

Izsvērta audzētās graudu kultūras izvēle

Lauksaimnieka graudu realizācijas peļņas procents nenoliedzami saistīts, ar kādu graudu vai citu lauksaimniecības kultūru audzēšanu konkrētā saimniecība nodarbojas. Rapsis, kvieši un mieži ir graudu kultūras ar stabilāko noieta tirgu un cenām, kas ļauj lauksaimniekiem veiksmīgi prognozēt gan ienākumus, gan izdevumus. Turpretī tā dēvētajām nišas kultūrām, piemēram, lupīnai, zirņiem, griķiem vai speltai realizācijas cenas prognozēt ir grūtāk. Griķu cenu svārstības  pēdējos gados bijušas, sākot no 60 līdz pat 700 eiro par tonnu, tādējādi to audzēšana konkrētā gadā var radīt gan lielu peļņu, gan zaudējumus. Tāpat jārēķinās, ka ne vienmēr iespējama nišas kultūru plānveidīga realizācija. Piemēram, patērētāju šobrīd pieprasīto savvaļas kviešu jeb speltas miltu ražotnes salīdzinoši mazā realizācijas apjoma dēļ šos graudus pārsvarā uzpērk tikai konkrētā laikā – pavasarī, kas nozīmē, ka lauksaimniekiem pēc ražas novākšanas jānodrošina ilgstoša to glabāšana.


Jaroslavs Orbidāns, SIA Agerona izpilddirektors